Jēzus Kristus ir ļoti īpašs cilvēks, Viņš ir vienīgais Dieva
dēls.
Bet viņš piedzima ļoti nabadzīgā ģimenē. Viņa patēvs, Jāzeps,
bija
namdaris mazā ciematiņā. Arī Jēzus izmācījās par namdari, un
cilvēki
domāja, ka viņš pelnīs savu iztiku tāpat kā Jāzeps. Bet ģimene
zināja,
ka Jēzus bija citāds nekā viņi. Viņš pavadīja daudz laika lasot
un
runājot par Dievu. Viņš nekad nebija negodīgs, ļauns vai
nelaipns.
Lūkas 2:52
Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.
Kad Jēzus bija 12 gadus vecs, viņš teica saviem vecākiem, ka savā dzīvē turpmāk pildīs tikai Dieva gribu. Jau tad viņš bija izlēmis veltīt visu savu dzīvi Dieva darbiem. Viņa brāļi un māsas noteikti saprata Jēzus atšķirību no viņiem, jo šos vārdus par viņa raksturu un uzvedību rakstīja viņa pusbrālis Jēkabs.
Jēkaba 3:13
Kas jūsu starpā ir gudrs un saprātīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā.
Tā ir gudrība, kas ir pieminēta arī citā vietā Bībelē, Lūkas 2. nodaļā. Jēkabs mums stāsta par zēnu, kurš uzauga kopā ar viņu. Viņš mums stāsta, ka Jēzus raksturs bija savādāks nekā mūsu. Jēzum piemīt gudrība, kura ir no Dieva. Viņa raksturs bija līdzīgs viņa Tēva, Dieva, raksturam.
Kad Jēzus bija 30 gadus vecs, viņš aizgāja no mājām. Nākošajos trīsarpus gados viņam nebija māju, viņš ceļoja pa visu Izraēlu, runādams ar vīriešiem un sievietēm par Dievu un pestīšanu, kuru Dievs bija apsolījis. Jēzus tiem stāstīja, ka viņš ir tas, kurš ir sūtīts, lai viņus glābtu un lūdza tos ticēt viņam. Jēzus izvēlējās divpadsmit vīrus, lai tie būtu ar viņu un palīdzētu viņam tā darbā. Tie ir vīri, kurus mēs pazīstam kā apustuļus. Viņš sūtīja apustuļus stāstīt cilvēkiem par pestīšanu, par Evaņģēliju. Vārds Evaņģēlijs nozīmē Labās Ziņas.
Jēzus mācīja dažādos veidos. Dažreiz viņš runāja tā, kā neviens no Israēla nekad nebija runājis.
Marka 1:21,22
Un viņi nonāca Kapernaumā. Un tūdaļ sabatā Viņš iegāja
sinagogā
un mācīja.
Un tie izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam
vara, un ne kā rakstu mācītāji.
Dievs deva Jēzum lielu spēku, kas viņam palīdzēja viņa darbā. Bībele to sauc par Svētā Gara spēku. Tas ir īpašs spēks, kas nāk tikai no Dieva. Dažreiz Viņš deva to arī citiem cilvēkiem, lai tie palīdzētu Jēzum darbā. Jēzum tas bija dots bez ierobežojuma. Viņš varēja ar to rīkoties pēc savas izvēles. Tāpēc, ka viņš gribēja darīt tikai Dievam patīkamas lietas, un pavadīja savu dzīvi, stāstot cilvēkiem par savu Tēvu, Jēzus izlietoja šo spēku tikai tad, kad Dievs to viņam lika darīt.
Jāņa 5:19-21
Tad Jēzus turpināja: Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no
Sevis
neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara,
to arī Dēls dara tāpat,
jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs
vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.
Jo, itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā arī Dēls
dara dzīvus, ko Viņš grib.
Jēzus darīja daudz brīnumu ar Svētā Gara spēku. Dažreiz viņš pat atdeva dzīvību mirušajiem. Viņš vienmēr stāstīja cilvēkiem, kāpēc viņš tos dziedināja.
Lūkas 5:18-25
Un redzi, kādi vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija triekas
ķerts;
un tie lūkoja to ienest un nolikt Viņa priekšā.
Un, neatrazdami iespēju to ienest ļaužu dēļ, tie uzkāpa jumtā un
to nolaida caur griestiem ar gultu pašā vidū Jēzum priekšā.
Un, redzēdams viņu ticību, Viņš uz to sacīja: Cilvēks, tavi grēki
tev piedoti.
Un rakstu mācītāji un farizeji sāka spriest pie sevis un sacīt:
Kas Šis tāds ir, ka Tas runā Dieva zaimojumus? Kas var grēkus
piedot
kā vien Dievs?
Bet Jēzus, nomanījis viņu domas, atbildēja un tiem sacīja: Ko jūs
domājat savās sirdīs?
Kas ir vieglākvai sacīt: tavi grēki tev piedoti,vai sacīt: celies
un staigā?
Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus
piedot.
Tad Viņš sacīja uz triekas ķerto: Es tev saku: celies, ņem savu gultu
un ej uz mājām!
Un tas tūdaļ, viņiem redzot, piecēlās, paņēma to, uz kā tas gulējis,
un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavēdams.
Visa Jēzus mācība un dziedināšana notika tāpēc, lai parādītu, ka viņam ir spēks un vara no Dieva piedot grēkus. Cik bēdīgi ir tas, ka Israēls viņā neklausījās. Viņi Jēzu nemīlēja kā savu glābēju. Viņi to ienīda, jo Jēzus nedarīja to, ko viņi gribēja. Jūdi nebija ieinteresēti viņa mācībā, bet tikai gribēja, lai Jēzus turpina atvieglot viņu dzīvi, darot brīnumus, kuri tos dziedināja vai pabaroja.
Jāņa 6:26-29
Jēzus viņiem atbildēja: Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs Mani
meklējat nevis tāpēc, ka esat redzējuši zīmes, bet ka esat baudījuši no
maizēm un paēduši.
Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek
mūžīgai
dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir
apzīmogojis.
Tad tie Viņam sacīja: Ko lai darām, lai mums būtu daļa pie Dieva
darbiem?
Jēzus atbildēja viņiem: Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat Tam, ko
Viņš ir sūtījis.
Dažreiz Jēzus mācīja cilvēkus ar līdzībām, kas ir stāsti ar apslēptu nozīmi. Tās ir par Dieva valstību, un kā mums sevi tai sagatavot. Te būs viena no Jēzus līdzībām:
Mateja 13:45,46
Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas
pērles.
Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas
tam bija, un nopirka to.
Ar šo līdzību Jēzus mums saka, ka Dieva valstība ir svarīgāka nekā jebkas cits mūsu dzīvēs.
Sludinot Evaņģēliju, Jēzus izlietoja visu spēku un enerģiju. Viņš mira, būdams jauns, bet izskatīdamies vecāks dēļ smagā darba, ko viņš darīja, Dievam kalpodams. Jēzus vērsās pie Dieva ar lūgšanu un teica savam Tēvam:
Jāņa 17:4
Es tevi esmu paaugstinājis virs zemes, pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis.
Jēzus tika cilvēkiem pavēstījis visu par Dievu. Diemžēl tie viņā neklausījās. Viņš centās tiem pavēstīt par Dieva valstību, kura būs uz zemes, bet viņus tas neinteresēja un beigās tie Jēzu nogalināja. Par viņa nāvi mēs lasīsim nākošajā mācību stundā.
Jautājumi
Citāti ņemti no Bībeles 1965. gada izdevuma revidētā teksta. © British and Foreign Bible Society, 1965. Revision © Latvian Bible Society, 1997.