4. mācību stundā mēs redzējām, ka jau no paša sākuma Dievs gribēja
cilvēkiem piedot viņu grēkus. Vecajā Derībā Dievs apsolīja, ka
Viņš
to izdarīs, sūtot savu dēlu Jēzu Kristu, kurš atbrīvotu no grēkiem
visus,
kas ticētu, ka viņš ir to Glābējs. Jēzus bija gan Marijas dēls,
gan
arī Dieva Dēls. Kad Dievs nolēma sūtīt Jēzu Kristu, Viņš sūtīja
eņģeli
pie Marijas, lai tas viņai pastāstītu, ka viņai piedzims dēls.
Viņai
lika nosaukt bērnu vārdā Jēzus, kas nozīmē Dievs ir pestīšana.
Eņģelis viņai pastāstīja par lielajiem darbiem, kurus Jēzus veiks.
Mateja 1:18-21
Bet Jēzus Kristus piedzimšana notika tā: kad Viņa māte Marija
bija
saderināta ar Jāzepu, notika, pirms tie nāca kopā, ka viņa kļuva grūta
no Svētā Gara.
Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams viņai darīt
kaunu, taisījās viņu slepeni atstāt.
Bet, viņam tā savā prātā domājot, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās
sapnī un sacīja: Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu,
ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara.
Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JĒZUS, jo Viņš atpestīs
Savu tautu no viņas grēkiem.
Pirms tam Jēzus neeksistēja fiziski, bet viņš eksistēja Dieva nolūkā. Viņš nenonāca no debesīm un neizmainīja savu izskatu, lai kļūtu par mazu zīdainīti. Viņš tika ieņemts no Svētā Gara, auga Marijas dzemdē un piedzima kā jebkurš cits bērns.
Psalmi 22:10,11
Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis
paļauties
uz Tevi no māte krūts.
Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans
Dievs.
Marijai vēl tika teikts, ka viņas dēls kļūs par lielu valdnieku, kurš valdītu pār Israēlu tā kā Dievs to bija apsolījis Dāvidam. Caur Jēzu tiktu piepildīti visi apsolījumi par Dieva valstību uz zemes.
Lūkas 1:30-33
Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu
žēlastību esi atradusi pie Dieva.
Un redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi
Viņa vārdu: Jēzus.
Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas
Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni,
un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.
Kad Jēzus piedzima, visi eņģeļi debesīs bija laimīgi un dziedāja Dievam slavas dziesmas, jo Viņš bija atcerējies savus apsolījumus.
Lūkas 2:13,14
Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja
Dievu
un sacīja:
Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.
Jēzus mantoja no Varenā Dieva, sava tēva visu Viņa ceļu izpratni un vēlēšanos būt kā Tēvam. No savas mātes, Marijas, Jēzus mantoja cilvēcisku dabu, kāda ir arī mums. Viņš tika kārdināts darīt nepareizi, bet atšķirībā no mums viņš nekad nepadevās kārdinājumam.
Ebrejiem 4:15
Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.
Mums ir ļoti paveicies, ka Jēzus saprot visas mūsu problēmas un kārdinājumus. Viņš spēj saprast, jo arī viņš ir juties tāpat. Mums viņš ir jāgodā un jāciena, jo viņš nekad nepadevās kārdinājumam, lai gan tas viņam maksāja dzīvību.
Dievs uzdeva Jēzum lielu darbu. Viņam bija cilvēkiem jāparāda kāds ir Dievs. Viņš rādīja kāds ir Dieva raksturs. Viņš to rādīja ar savu uzvedību un ar veidu, kā viņš runāja ar ļaudīm. Lai palīdzētu Jēzum darbā, Dievs viņam deva īpašu spēku, sauktu Svētais Gars, darīt brīnumus, paēdināt un dziedināt ļaudis. Jēzus nekad neizmantoja savu spēku ļaunos nolūkos. Viņš to lietoja tikai gadījumos, kad Dievs viņam lika to darīt. Daži cilvēki saka, ka Jēzus pretendēja uz līdzvērtību ar Dievu, darot šos darbus. Jēzus to vienmēr noliedza un izskaidroja kā viss, ko viņš darīja ir nācis no Dieva.
Jāņa 5:17-20
Bet Viņš tiem atbildēja: Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc
arī Es darbojos.
Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nokaut, tāpēc ka Viņš
ne vien sabatu neievēroja, bet arī Dievu sauca par Savu Tēvu, Sevi
pielīdzinādams
Dievam.
Tad Jēzus turpināja: Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis
neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara,
to arī Dēls dara tāpat,
jo Tēvs mīl Dēlu un Tam rāda visu, ko pats dara; un Viņš Tam rādīs
vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.
Jēzus bija tik tuvs ar savu Tēvu, ka viņš mums saka Es un Tēvs, mēs esam viens. Viņi sapratās pilnīgi attiecībā uz darbu, kas bija jādara un kā to darīt. Jēzus saprata visas sava Tēva domas un darīja visu, lai viņa paša domas un vēlmes nekad nebūtu traucēklis izpildīt to, ko Dievs no viņa prasīja. Tāpēc Dievs ir viņam devis varu tiesāt pasauli.
Jāņa 5:22-27
Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir
nodevis
Dēlam,
lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu
negodā,
negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam,
kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no
nāves
ir iegājis dzīvībā.
Patiesi, patiesi Es jums saku: nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad
mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos.
Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir
devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī.
Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka
Dēls.
Tas visā pilnībā notiks, kad Jēzus atgriezīsies uz zemes, lai valdītu pār Dieva valstību. Viņš atgriezīsies ar lielu spēku un godu. Neviens vairs nešaubīsies, ka viņš ir Dieva Dēls, bet tad būs jau par vēlu mainīt uzskatus par viņu. Kad viņš atgriezīsies, viņš atmetīs visus tos, kuri atmet viņu tagad. Bet viņš pieņems visus, kuri jau tagad tic, ka viņš ir Dieva Dēls. Un tie ir tie, kas būs kopā ar Jēzu viņa valstībā uz mūžiem.
Jautājumi
Citāti ņemti no Bībeles 1965. gada izdevuma revidētā teksta. © British and Foreign Bible Society, 1965. Revision © Latvian Bible Society, 1997.